Izstādes

Pasaku vecmāmiņai 110

2.februārī, savu 110. dzimšanas dienu svinētu izcilā grafiķe, iemīļotās latviešu bērnu grāmatu autore un ilustratore Margarita Stāraste.

Margarita Stāraste ir grāmatu ilustrētāja, kurai pateicamies par Zīļuku, Tinci, Kraukšķīti, un pārējiem – gan mākslinieces un rakstnieces pašas radītajiem tēliem, gan citu rakstnieku sarakstītajiem, jo arī viņi īpaši mīļi kļuva tieši pēc Margaritas Stārastes ilustrācijām.

Bibliotēkā ir iespēja apskatīt viņas ilustrētās grāmatas un palasīt viņas pasakas.

















Klāvam Elsbergam - 65 


"Elsbergs ir ļoti ironisks dzejnieks – un jo sevišķi tas jūtams krājumā "Bēdas uz nebēdu", sākot jau no virsraksta. Taču viņa ironija saistīta ne tik daudz ar spēli – un līdz ar to arī ar vairāk vai mazāk izspēlētu pozu – cik ar domu par iekšējo brīvību: ironisks dzejnieks ir ne vien redzīgāks, bet arī atbrīvotāks. ‘’ Tā par dzejnieku izsakās Guntis Berelis.

Šogad 3. janvārī Klāvam Elsbergam paliktu 65 gadi. Klāvs Elsbergs – dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs. 28 gadus ilgajā mūžā paguvis uzrakstīt un izdot divus dzejoļu krājumus "Pagaidīsim ausaino" (1981) un "Bēdas uz nebēdu" (1986). Trešais dzejoļu krājums "Velci, tēti" (1989) iznācis pēc viņa nāves.

















Ziemassvētku dekorācijas un izstāde 


Bibliotēkā apskatāmas svētkiem raksturīgas dekorācijas un izstāde. 











Ojāram Vācietim – 90


‘’Visu gribēja redzēt un saprast pats. Dziesmas no dziesmu grāmatas ātri iemācījās visas. Jau triju gadu vecumā viņš dziedāja kopā ar ģimeni. Tajos laikos nebija radio, bet patafons kādās mājās bija. Ojāram patika. Viņš varēja ilgi sēdēt vienatnē un klausīties vienu un to pašu plati,” tā par Ojāru Vācieti saka viņa māte Berta Vāciete.

Šogad 13.novembrī dzejniekam paliktu 90 gadu. Skolas bibliotēkā veltīta izstāde.























 

Mārtiņi!

Mārtiņi gadskārtu ieražās ir svētki, kas iezimē rudens beigas un ziemas sākumu. Tie tiek svinēti 10.novembrī.

Mārtiņš brauca ziemas ceļu.
Mīkstu sniegu putināja.
Mīkstu sniegu putināia.
Rudzu lauku sargādams.

Skolas bibliotēkā - jauna izstāde, kas veltīta Mārtiņiem!












 

Albertam Belam - 85

"Grāmatu pirkšanas mode, vienalga, kā tā arī izpaustos, vienmēr ir laba mode. Tā nav nicināma mietpilsonība. Kultūrpiramīda būvējas pamazām. Ja kāds ir ietekmējies no grāmatu pirkšanas modes, tad tas ir labi. Nelasīs pats, varbūt izlasīs bērni, vecmāmiņa, kad aizdes pensijā, un kas zina — arī pats vēlāk. Varbūt tādā ģimenē, kur tēvs pirka grāmatas un nelasīja tās, izaugs dēls — rakstnieks.

Grāmatas mājā piesaista uzmanību. Grāmata jau no mazotnes cilvēku vispamatīgāk saāķē ar kultūru. Labi, ka šī mode pie mums ieviesusies!"

Tā teicis šī mēneša jubilārs Alberts Bels laikrakstā ‘’Liesma ‘’ 1976. gada 1.septembrī.

Alberts Bels īstajā vārdā Jānis Cīrulis. Rakstnieks, psiholoģiskās prozas žanra pārstāvis. Šogad viņš svinēs 85 gadu jubileju.

Pēc A. Bela grāmatu motīva ir uzņemta spēlfilma ‘’Būris” https://www.filmas.lv/movie/1472/

kura 1993. gadā saņēma Lielā Kristapa balvu, kā labākā spēlfilma.






 

Inesei Zanderei - 65

Vai esi kādreiz lasījis "Kaķis uz klavierēm" vai "Divas Almas"? Bet varbūt esi redzējis animācijas multfilmu "Kā Lupatiņi mazgājās"?

Kas kopīgs visiem trīm? Autore jeb dzejniece Inese Zandere!  Šogad I. Zanderei 15. septembrī paliek 65 gadi. Tāpēc skolas bibliotēkā tiek veltīta izstāde par godu I.Zanderes dzimšanas dienai.

Izstādes plauktā vari iepazīties ar grāmatām, bet uz ziņojuma dēļa ‘’Lasi un uzzini’’ nelielu informāciju par dzejnieci.



 

Tēva diena

10.septembrī tiek svinēta Tēvu diena.

Kas ir Tēvu diena? Tēva diena ir svētki, kas veltīti tēva lomas godināšanai ģimenē un sabiedrībā. Kāpēc jāsvin Tēvu dienu? Tēva diena ir lieliska iespēja pateikties tētim par visu to, ko viņš ir devis un darījis. Lai gan tam nebūtu jābūt tikai vienreizējam pasākumam svētku dienā. Arī ikdienā ģimenē būtu jārāda un jāmāca bērniem pateikties saviem vecākiem.

Tāpēc bibliotēka velta šiem svētkiem grāmatu izstādi.










Imantam Ziedonim 90

Šogad apaļu jubileju, svinētu viens no zināmākajiem latviešu dzejniekiem Imants Ziedonis, kam 3. maijā apritētu 90 gadu.

Ziedonis ir viens no izcilākajiem un visvairāk lasītajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu dzejniekiem un publicistiem, īsās prozas žanra epifānija un literāro pasaku autors. Spilgts dižkoku kustības aizsācējs 20. gadsimta 80. gados un neatkarības atjaunošanas laika sabiedriskais darbinieks, Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts, Kultūras fonda un Latvijas institūta vadītājs. Pēc viņa scenārijiem tapušas vairākas dokumentālās filmas. 

Skolas bibliotēkā apskatāma izstāde, kur iepazīties ar Ziedoņa darbiem.






Raibu raibās Lieldienas

"Zinu, zinu, bet neteikšu, kur Lieldienu zaķis guļ.’’

Bet vai Tu zini, kur ir Lieldienu zaķis? Ko viņš dara? Kāpēc mēs svinam Lieldienas?

Skolas bibliotēkā ir izstāde par Lieldienām. Kur var uzzināt Lieldienu tradīcijas, minēt mīklas, iemācīties tautasdziesmas un uzzināt, ko likt uz svētku galda.


Fotoattēla apraksts nav pieejams.

Žilam Vernam - 195!

 

— Vai mēs vēl ceļamies gaisā?

— Nē! Gluži otrādi! Mēs slīgstam lejup!

— Vēl ļaunāk, Sairesa kungs! Mēs krītam!

— Dieva dēļ! Metiet laukā balastu!

— Tā, pēdējais maiss iztukšots!

— Vai balons sāk celties augšup?

— Nē!

Tā iesākās grāmata ‘’ Noslēpuma sala’’, ko uzrakstīja Žils Verns. 

Žils Gabriels Verns bija franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras aizsācējiem. Viņš ir uzrakstījis vairāk nekā simts romānu, kā arī lugas, īsos stāstus, vēsturiskus un ceļojumu aprakstus.

Šogad 8. Februārī Ž. Vernam paliek 195 gadu jubileja. Skolas bibliotēkā tiek veltīta grāmatu izstāde.

 










Saņemtas grāmatzīmes no Slovēnijas! 

Oktobrī - Starptautiskajā skolu bibliotēku mēnesī – tika uzsākts projekts “Lasīšana globālam mieram un harmonijai”, kura laikā skolu bibliotēkas tika aicinātas piedalīties grāmatzīmju apmaiņas projektā. Mēs kopā ar 1.b. 1.d un 4.d klasi atsaucāmies un mūsu skolēnu veidotās grāmatzīmes aizceļoja uz citām valstīm. Nu esam pretī saņēmuši grāmatzīmes, kuras veidojuši skolēni no Vojniķas pamatskolas. Skola atrodas Slovēnijā un tajā mācās 800 bērnu.








 










Rūdolfam Blaumanim - 150!

 

Rūdolfs Blaumanis (1863–1908) ir viens no spilgtākajiem 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma rakstniekiem – mīlēts un cienīts dzīves laikā un arī mūsu dienās.

Viņš strādājis par skolotāju Monreālas Latviešu sestdienas skolā, kā arī bijis algots darbinieks vairākos periodiskajos izdevumos ("Zeitung für den Stadt und Land", "Dienas Lapa", "Mājas Viesis", "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Pēterburgas Avīzes", "Latvija"). Latviešu un arī vācu publika iepazina Blaumani gan kā asprātīgu teātra recenzentu, gan kā satīrisku feļetonu un literāru tēlojumu autoru.

Skolas bibliotēkā izveidota izstāde, kur var ne tikai uzzināt par Rūdolfu Blaumani, bet arī noklausīties mūziku, ko viņš klausījies.  










Ziemassvētki nāk!

Vai zini, kas jadara Ziemassvētku vakarā, lai nesāpētu zobs? Ko darīt, lai būtu bagāts? Lai uzzinātu, skolas bibliotēkā izveidota izstāde par Ziemassvētkiem, kur ne tikai var uzzināt kādu ticējumu, bet arī iemācīties dzejolīti, ko pie eglītes skaitīt, un palasīt pasakas.








Vairai Vīķei – Freibergai 85


Viņai ir divi Triju Zvaigžņu ordeņi, tajā skaitā viens no tiem - 1.šķiras ar ķēdi. Viņai ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa par izciliem sasniegumiem mutvārdu literatūrā un darbā pie latviešu dainām un Latvijas Kultūras ministrijas Folkloras Dižā balva. Viņai ir ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Ceres balva par ieguldījumu sociālās taisnības, morālo vērtību un demokrātijas veicināšanā. Mūsu tautā viņu uzskata par Diženu. Un šogad viņai - 85 dzimšanas diena.

Viņa - Vaira Vīķe – Freiberga!

Vaira Vīķe-Freiberga ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore. Pēc atgriešanās no emigrācijas Kanādā vadījusi Latvijas Institūtu, bet 1999. gadā tikusi ievēlēta par Latvijas

Valsts prezidenti. 2001. gadā atzīta par Eiropas Gada cilvēku Latvijā.
Šogad 1. decembrī bijušai Latvijas valsts prezidentai paliks 85 gadi.

Skolas bibliotēkā ir veltī izstāde, kurā var uzzināt par Vaira Vīķes – Freibergas dzīves notikumiem, kā arī iepazīties ar grāmatām , ko ir publicējusi.













Pepijas Garzeķes un Karlsona autorei  - Astrīdai Lindgrēnai - 115!  

Šogad  Astridai Lindrēnai paliktu 115 gadu. Dzimusi 1907.gada 14.novembrī,  Zviedījā. 2002. gada 28. janvārī 94 gadu vecumā aizgāja mūžībā. Viņas grāmātas daudzi bērni visā pasaulē ir izlasījuši un arī Latvijā. Zināmākās no tām ir "Pepija Garzeķe" un "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta".

Skolas bibliotēkā ir iespējā iepazīties ar citiem grāmatu tēliem, piemēram, Ronju, Emīlu  un Lotti. Kā arī uzzināt interesantus faktus par rakstnieci un palasīt uz bibliotēku durvīm grāmatu varoņu citātus.







Izstāde Patriotu nedēļā 

No Lāčplēša dienas līdz Latvijas Neatkarības dienai norisinās izstāde, kas veltīta Patriotu nedēļas notikumiem. Ienāc un paskaties, cik daudzveidīgi ir Lāčplēša ordeņi! Aizej uz bibliotēku un esi gudrāks par citiem! 






Eduardam Veidenbaumam - 155

Šogad dzejniekam Eduardam Veidenbaumam 3. oktobrī paliktu 155 gadi.

Dzejniekam skolas bibliotēkā tiek veltīta izstāde. Izstādē var  iepazīt dzejnieka biogrāfiju, kā arī izlasīt dzejoļus un  noklausīties dažādu mūziķu  ierakstītas dziesmas ar E. Veidenbauma dzejas vārdiem, noskenējot QR kodu. 

Šo dziesmu QR kodi ir izvietoti dažādās vietās skolas gaiteņos.  Līdz ar to ar dziesmām  var iepazīties visi interesenti.

Citi interesenti var noklausīties šeit





















Miķeļdienu izstāde

Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos.

Izstādē var noskaidrot kā senie latvieši svinēja Miķeļdienu  un  uzzināt pēc ticējumiem, kādu laiku sola pavasarī un ziemā.









2.KLASES SKOLĒNI SACER DZEJU

Dzejas dienā 2.b klases skolēni bija ļoti radoši. Seši skolēni: Eva, Keita, Sofija, divas Elzas un Oskars paši sacerēja savu dzejoli par rudeni un uzzīmēja tam ilustrāciju. Skolēnu darbus var apskatīt bibliotēkā. Pateicamies skolotājai Jūlijai Gribai par ideju.














DZEJAS DIENAS PASĀKUMS "UZZĪMĒ DZEJU"

Šogad Dzeju dienu ietvaros 5.c, 7.dm un 9.a klases skolēni literatūras stundās, skolotājas Katrīnes Sutas–Prančas aicināti, mēģināja iejusties mākslinieku ādā un uzzīmēja ilustrāciju paša izvēlētam dzejolim. Tā radās labāko darbu izstāde skolas bibliotēkā "Uzzīmē dzeju".



















Māmiņas dienai
                                                                                                                     
                                                                                



Pēterim Brūverim - 65!

24.aprīlī mūsu novadnieks Pēters Brūveris būtu svinējis 65 gadu jubileju

Pēters Brūveris dzimis 1957.gadā Stopiņu pagastā, dzīvojis Stopiņu novada Līčos “Kalēju” mājās, kur tagad notiek Dzejas dienas un citi literārie pasākumi. Katru gadu tiek organizētas talkas mājas teritorijas sakopšanā. Ulbrokas bibliotēkā ir īpaša lasītava nosaukta Pētera Brūvera vārdā. Tur glabājas arī rakstnieka personiskās lietas.

Viņš sarakstījis 10 dzejoļu krājumus pieaugušajiem un ir autors 11 bērnu dzejoļu un pasaku dzejā grāmatām. Dažas P. Brūvera sarakstītās bērnu grāmatas : “Kā lauku pele pie pilsētas peles brauca”, “Gliemezis un cīrulīte”, “Sīli vai tu mani mīli”, “Labas uzvedības ābece,” “Brīnumdzejoļi”’, “Raibajā pasaulē”,” Mēs ap eglīti”, ”Katram mazam putniņam…”. Dzejoļu grāmata “Brūveri brūvē” ir autora kopdarbs ar meitām Indru un Zani, jo arī abas meitas raksta dzejoļus. 

Rakstīja dziesmu tekstus teātra izrādēm. Populāras kļuvušas Valta Pūces dziesmas ar Brūvera vārdiem no teātra izrādes “Šveiks” (Dailes teātris, 1998). P.Brūveris ir teksta autors animācijas filmai “Neparastie rīdzinieki” (2001). Dažādi komponisti izmantojuši Pētera Brūvera dzejoļus dziesmu radīšanā.

Noklausieties: https://www.youtube.com/watch?v=wMTeMa2JPXI

Dzejnieks ir saņēmis dažādas balvas un prēmijas par savām grāmatām.

Dzejnieks un tulkotājs miris 2011.gadā un apglabāts Ulbrokas meža kapos.    

Nāc uz bibliotēku un iepazīsties ar Pētera Brūvera daiļradi!              

                                                                                                                     
                                                                                

LIELDIENAS! 

Mūsu skolas biblotekā izveidota izstāde par Lieldienām. Man likas interesanti tas, ka tur ir grāmatas par dažādām dekorācijām, piemēram, cepures olām un groziņi, kur var ielikt olas, kā arī dažādas citas lietas.

Viena no izstādes apmeklētājām - Elīza no 2. klases - pēc izstādes apskates teica tā: "Man visvairāk patika olu groziņš. To groziņu var pagatavot pats, tas ir krāšņs un interesants."

Ja gribi noskaidrot vairāk aizej un apskaties!
Teksts un foto: sabiedrisko attiecību pulciņa dalībniece Matilde Pelše, 3.klase.














1990.gada barikāžu aizstāvju atcerei
Lai gan lielākā daļa skolēnu neapmeklē skolu, tomēr visiem ir iespēja baudīt izstādi skolas bibliotēkā, kas veltīta 1990.gada barikāžu aizstāvju atcerei.





Iedvesma Ziemassvētkiem

Līdz Ziemassvētkiem vēl var paspēt! I ludziņu iestudēt, i rotājumus pašiem uztaisīt i dzejoļus jaunus iemācīties. Lai būtu vieglāk, skolas bibliotēka visu nolikusi pa rokai. Ķeriet iedvesmu ?








Ērikam Kūlim - 80!

Par godu šim notikumam bibliotēkā pievērsta uzmanība viņa dartbiem. Ieskaties un Tu noteikti secināsi, ka kaut ko esi lasījis!





JĀNIM PORUKAM - 150 

Atzīmējot Jāņa Poruka 150 gadu jubileju, skolas bibliotēka piedāvā noklausīties trīs audiogrāmatas:

Jānis Poruks "Kauja pie knipskas" 

Jānis Poruks "Kukažiņa"

Jānis Poruks "Ubagi gadatirgū"

Tāpat var apskatīt dažādos gados izdotas Jāņa Poruka grāmatas. Neliels ieskats piedāvātajā izstādē. 








Mārai Zālītei – 70!

Tam par godu neliels konkurss. Kā jums liekas, kuri fakti nav patiesi? 

  • Dzimusi Krasnojarskas novadā no Latvijas izsūtīto ģimenē.
  • Bija Tukuma rajona čempione daiļslidošanā.
  • Murjāņos trenējās kamaniņu braukšanā.
  • Viņa ir Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle.
  • Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
  • Viņai ir Barikāžu piemiņas medaļa.
  • Gruzijā ieguvusi V.Majakovska literāro prēmiju.
  • Vācija ieguvusi J.G.Herdera literāro prēmiju.
  • Viņai ir četras Literatūras gada balvas.
  • Par tekstu dziesmai "Veltījums" saņēmusi "Autortiesību bezgalības balvu 2017", jo dziesma atskaņota televīzijā, radio un publiskā izpildījumā – koncertos Latvijā un Vācijā.

 
Māra Zālīte ir arī vairāku dziesmu vārdu autore. 

"Lulla Lulla" no izrādes "Tobago" (Dailes teātris)

"Tev par pilsoni, pasaule, nederu"  (Vokālais ansamblis "Mundus") 

"Nē, manis nav" no rokoperas "Sfinksa" (Latvijas Nacionālais teātris)

"Veltījums" 





Foto reportāžu pirmo reizi veidoja Sabiedrisko attiecību pulciņa 1.klases skolniece Sofija.