Izcilie fiziķi
Leonīds Mandelštams
Leonīds Mandelštams.

Mandelštams Leonīds (22.IV.1879.–27.XI.1944.)

Padomju fiziķis, viens no padomju radiofizikas skolas pamatlicējiem, PSRS ZA akadēmiķis (1929). Maskavas universitātes profesors (1925). Šeit Mandelštams sāka kopīgu darbu ar G.  Landsbergu. Pateicoties Mandelštama lekciju kursiem un semināriem, universitātē krasi paaugstinājās fizikas mācību līmenis; tā bija skola tā bija skola, no kuras nāca daudzi plaši pazīstami fiziķi. No 1934.gada Mandelštams strādāja PSRS ZA Fizikas institūtā. Plaši pazīstami darbi optikā, teorētiskajā fizikā, radiofizikā, radiotehnikā. Pirmais pierādīja, ka gaismas izkliede optiski neviendabīgās vidēs notiek blīvuma dažādības (fluktuāciju) dēļ (1907). 1918. gadā paredzēja Releja līniju smalko struktūru . Analoģisku teoriju 1922. gadā publicēja L. Briluens). 1930. gadā šo parādību eksperementāli atklāja Mandelštams un Landsbergs kristālos, bet šķidrumos - E. Gross. Mandelštams un Landsbergs atklāja frekvenču maiņu gaismai izkliedējoties kristālos – kombinētā gaismas izkliede (1928, neatkarīgi no Č. Ramana un K. Krišnana). Mandelštamu kopā ar N. Papaleksi var uzskatīt par svārstību nelineārās teorijas pamatlicējiem. Viņi pirmie piedāvāja jaunu elektrisko svārstību ierosināšanas metodi, viņu vadībā tika izveidots maiņstrāvas parametriskais ģenerators ar periodiski mainīgu induktivitāti (1931). Mandelštams kopā ar N.Papaleksi izstrādāja radiointerferenciālo precīzo attālumu mērīšanas metodi (1938), ko plaši izmanto ģeodēzijā, hidrogrāfijā un citur. Piešķirti daudzi augsti valsts apbalvojumi


Atpakaļ